Nelielā spēļu katalogā izvēli var veidot pēc atsevišķu nosaukumu apskates, bet lielā bibliotēkā noder skaidrs grupējums. Kategorijas darbojas kā satura karte: tās palīdz vispirms noteikt spēles tipu un pēc tam salīdzināt konkrētas iespējas. Tādējādi navigācija kļūst par daļu no lietotāja pieredzes, nevis tikai par katalogam pievienotu sarakstu.
Latvijas pieaugušajiem paredzētā kazino online vidē kategorijas var palīdzēt ātrāk atrast konkrētam formātam atbilstošas spēles. Tās parasti nodala, piemēram, spēļu automātus, galda spēles un citas interaktīvas iespējas, lai lietotājam nav jāpārskata viss piedāvājums vienā plūsmā.
Kategoriju sistēmu var uztvert kā katalogam pievienotu anatomiju. Tās galvenie elementi ir plašas grupas, precizējošas apakšgrupas un norādes, kas palīdz saprast, kāda veida saturu katrā vietā atradīs. Ja grupu nosaukumi ir saprotami un savstarpēji atšķirami, lietotājs var izvēlēties virzienu, pirms sāk aplūkot atsevišķus nosaukumus.
Vispirms noder plašs iedalījums pēc spēles formāta. Piemēram, spēļu automātiem un galda spēlēm ir atšķirīgs izkārtojums un darbības princips, tāpēc to atdalīšana palīdz sagaidītāko saturu atrast atbilstošā sadaļā. Pēc tam var sekot detalizētāki filtri, piemēram, pēc spēles tematikas vai funkcijām, ja šāda informācija katalogā ir pieejama.
Orientēšanos var aprakstīt kā secīgu pāreju no vispārīgā uz specifisko. Lietotājs vispirms izvēlas kategoriju, tad pārskata tajā ietilpstošās iespējas un, ja vajadzīgs, sašaurina atlasi ar apakškategoriju vai filtru. Šāda kārtība sadala lielu izvēli pārskatāmos posmos, nevis prasa vienlaikus izvērtēt visu katalogu.
Šie elementi veic atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas funkcijas. Kategorija atbild uz jautājumu par spēles pamatveidu, bet filtrs precizē atlasi. Meklēšana savukārt ir īpaši noderīga tad, ja lietotājs jau zina meklējamās spēles nosaukumu. Pārdomātā katalogā šie ceļi papildina cits citu.
Digitāla satura grupēšana ir pazīstama arī ārpus spēļu katalogiem. Jauns.lv publikācijā Riga Tech Girls dalībnieces stāsta par 3D zīmēšanas apguvi kopā ar bērniem un digitālo rīku izmantošanu radošiem projektiem, tostarp Blender un 3D modelēšanu. Šis piemērs parāda, kā digitālajā vidē var līdzās pastāvēt dažādi rīki un uzdevumi, kam vajadzīgi saprotami orientieri.
Līdzīgu principu var saskatīt kultūras satura izkārtojumā. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apraksta Sēlijas sētas plānotās ekspozīcijas veidošanu, tostarp etnogrāfu ekspedīcijas, apsekotās sētas un iecerēto ēku izvietojumu. Šāds telpisks grupējums palīdz uztvert atsevišķus elementus kā daļas no kopīgas struktūras. Digitālā katalogā līdzīgu uzdevumu pilda sadaļu nosaukumi un to secība.
Katalogu lietošana notiek dažādās ierīcēs, un ekrāna izmērs ietekmē to, cik daudz iespēju redzams vienlaikus. Tele2 rakstā aplūkots 5G tīkla lietojums privātpersonām un operatora skatījums uz pieprasījumu uzņēmumu segmentā. Šis konteksts atgādina, ka digitālie pakalpojumi tiek izmantoti dažādās situācijās, tādēļ satura struktūrai jābūt uztveramai gan plašākā, gan kompaktākā ekrānā.
Mobilā skatā īpaši nozīmīga ir kategoriju prioritāte: galvenajiem virzieniem jābūt viegli pamanāmiem, bet detalizētākai izvēlei nevajadzētu aizņemt visu sākotnējo skatu. Lielākā ekrānā vienlaikus var parādīt vairāk grupu vai filtru. Abos gadījumos lietotājam palīdz konsekventi nosaukumi, skaidra hierarhija un paredzama pāreja starp sadaļām.
Kategorijas pašas par sevi neizvēlas spēli lietotāja vietā. To uzdevums ir padarīt piedāvājuma struktūru saprotamu un atvieglot salīdzināšanu viena veida satura ietvaros. Ja iedalījums ir loģisks, lietotājs var ātrāk pāriet no plašas bibliotēkas uz sev interesējošu formātu un pēc tam apskatīt attiecīgās iespējas.
Tāpēc kategoriju dizains ir praktiska informācijas arhitektūras izvēle. Precīzi nosaukumi, saprātīgs grupu dziļums un pārskatāma darbība dažādās ierīcēs palīdz katalogam augt, nezaudējot orientējamību. Jo lielāka kļūst bibliotēka, jo svarīgāk ir tās pirmo ekrānu veidot kā skaidru karti, kas rāda galvenos virzienus un ļauj katru nākamo izvēli izdarīt mērķtiecīgi.